Ogres rajona mežos mizgraužu dēļ izsludina ārkārtas situāciju

Palielināt attēlu

Četrās Ogres rajona pašvaldību meža teritorijās meža kaitēkļu savairošanās un izplatīšanās dēļ izsludināta ārkārtas situācija, tai skaitā Ogresgalā. Valsts meža dienestam ir tiesības uzdot visiem meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem veikt efektīvākos meža aizsardzības pasākumus, lai samazinātu vai ierobežotu kaitēkļa masveida savairošanos.

Pamatojoties uz Ogres rajona Ārkārtas situācijas operatīvās komisijas 2007.gada 30. marta lēmumu Nr. 1 „Par ārkārtas situācijas izsludināšanu sakarā ar meža kaitēkļu savairošanas un izplatīšanos masveidā rajona mežu teritorijās”, Ogres rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Petrovičs ar šī gada 2.aprīli izsludina ārkārtas situāciju Suntažu, Lauberes, Ķeipenes pašvaldību un Ogres novada Ogresgala pagasta teritorijas mežos.

Valsts meža dienests informē, ka, veicot meža patoloģiskā stāvokļa uzraudzību visā Latvijas teritorijā, tā darbinieki konstatēja: pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, 2006. gadā attīstījušās egļu astoņzobu mizgrauža divas paaudzes, kā rezultātā situācija egļu mežaudzēs ievērojami pasliktinājusies. Šis ir ļoti bīstams meža kaitēklis un novērojumi rāda, ka otrā paaudze ir daudz agresīvāka kā pirmā.

Pastāv reāli draudi, ka egļu astoņzobu mizgrauža attīstībai labvēlīgos klimatiskos apstākļos ir iespējama šī meža kaitēkļa masveida savairošanās. Tā rezultātā gada laikā var aiziet bojā vairāki tūkstoši hektāri vērtīgo egļu mežaudžu. Egļu astoņzobu mizgrauža invāzijai ir pakļautas egļu mežaudzes, kas ir vecākas par 50 gadiem, jo šādas audzes ir piemērotas šī kaitēkļa attīstībai.

Valsts meža dienests, apkopojot un izanalizējot mizgrauža attīstības gaitu, veicot svaigi invadēto koku uzskaiti egļu mežaudzēs un izvērtējot otrās paaudzes lidošanas dinamiku, noteica riska audzes, kur mizgrauža savairošanās drauds ir vislielākais. Ir izstrādāti individuālie vērtīgo egļu audžu aizsardzības plāni.

Visvairāk riska audzes ir Cēsu, Tukuma un Kuldīgas rajonā un atsevišķos pagastos Valkas, Rīgas, Ogres, Talsu un Ventspils rajonā. Šajās vietās Valsts meža dienesta pienākums ir ierosināt izsludināt ārkārtas situāciju sakarā ar egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos. Lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu var pieņemt vietējās (rajonu) pašvaldības ārkārtas situāciju komisija.

Visa egļu audžu aizsardzība tiek plānota no 1. aprīļa, balstoties uz visnelabvēlīgāko situācijas izveidošanos saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos, un galvenais mērķis ir pasargāt vērtīgās egļu audzes.

Ārkārtas situācijas izsludināšanas gadījumā Valsts meža dienestam ir tiesības uzdot visiem meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem veikt efektīvākos meža aizsardzības pasākumus, lai samazinātu vai ierobežotu kaitēkļa masveida savairošanos.

Valsts meža dienests koordinē egļu astoņzobu mizgrauža agregācijas feromonu un slazdu izmantošanu, t.sk. privātajos mežos, atbilstošās cirsmās saskaņā ar vērtīgo egļu audžu aizsardzības plānu. Ja šo aizsardzības līdzekli pielieto nepareizi, tad nav nekāda labuma un kaitējums ir daudzkārt lielāks nekā vispār to nepielietojot.

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir viens no visbīstamākajiem stumbra kaitēkļiem Latvijā, kas bojā par 50 gadiem vecākas egles, jo jaunākās nav viņam piemēroti apstākļi attīstībai (tās ir par tievu). Kaitēklis savus „sliktos darbus” veic eglei zem mizas, no kā arī cēlies nosaukums „mizgrauzis”.

Mizgrauža vaboles ir 4,2 līdz 5,5 milimetri garas, īsi cilindriskas, tumši brūnas līdz melnas, spīdīgas, matotas. Ķermeņa aizmugurējā daļā ir redzams speciāls veidojums, ko sauc par ķerrīti.

Pavasarī vaboles sāk lidot, kad zemsegas temperatūra paceļas virs 10 grādiem, bet gaisa temperatūra nav zemāka par 15 grādiem.

Lidojošās vaboles sākotnēji orientējas pēc novājināto egļu izdalītajiem terpēniem (smaržas).

Egļu astoņzobu mizgrauzis uzbrūk tuvumā esošajām eglēm. Visjutīgākās ir vēja un ilgstoša sausuma novājinātas egles, kas ir vēl pilnīgi dzīvotspējīgas. Pavasarī tiek invadētas nedaudz novājinātas, normāli plaukstošas egles, kuras pēc ārējām pazīmēm neatšķiras no blakus esošajām neinvadētajām. Tāpēc ļoti bieži bojājumi tiek atklāti tikai jūlijā, kad strauji nobrūnē skujas un nolobās miza, tas ir jau tad, kad mizgrauži egli jau ir atstājuši vai atstāj, bet tad apkarošanas (ierobežošanas) iespējas ir nokavētas.

Mizgraužu apkarošanai pamatā izmanto mežsaimnieciskās metodes, kuras nepieciešamības gadījumā kombinējamas ar  mehāniskajām (mizošana) vai ķīmiskajām (insekticīdi) metodēm, kā arī ar feromonu lietošanu.

Sīkāka informācija – Valsts meža dienesta Meža aizsardzības daļā, t. 7220065.